Ar Putniem pie ūdens

Sestdien, 6. augustā, viesosimies Alūksnē, kur pilsētas svētku ietvaros plkst. 17.00 muzicēsim Alūksnes Muižas parkā pie Putnu paviljona. Programmā - stāsti par putniem un sadziedāšanās ar tiem, šoreiz tuvāk iepazīstot tieši ūdens putnus. Koncertā piedalās vokālā grupa PUTNI, komponiste Madara PĒTERSONE, saksofonists Arvīds KAZLAUSKS, klavesīniste Ieva SALIETE, flautiste Ieva NĪMANE un rakstnieks un putnu fotogrāfs Rvīns VARDE.

Speciāli programmai AR PUTNIEM PIE ŪDENS māksliniece Velta Emīlija Platupe radījusi ūdensputna gauras attēlu, aicinot to iepazīt tuvāk.

GAURAS ir dažāda lieluma nirpīles - izcilas nirējas ar knābi, kura galā ir neliels āķis, bet malās - "zobiņi", kas ļauj stingrāk satvert zivis. Gauras dzīvo gan saldūdeņos, gan jūrā, ligzdo dobumos vai alās, dažkārt arī aizsegā uz zemes.

MAZĀS GAURAS ir līdzīgas gaigalām. Riesta laikā gauru puišiem raksturīga žilbinoši balta spalva ar glītu, melnu rakstu, balta galva ar melnu "masku" ap aci, bet meitenes ir tumši brūnpelēkas ar baltiem vaigiem un kastaņbrūnu pieri un galvas virsu. Mazās gauras ir tramīgas un nemierīgas, mēdz uzturēties nelielos baros. Ligzdo ziemeļu boreālajos mežos pie dzidriem ezeriem vai lēnām upēm, koku dobumos vai būros. Barojas seklā ūdenī gar niedrāju. Galvenokārt klusē, arī riesta sauciens ir kluss, zems, paātrināts, līdzīgs vardes kurkstēšanai.

LIELAJĀM GAURĀM ir liels, garš ķermenis pludlīniju formā, blīvs cekuls, garš kakls. Garš, šaurs, sarkans knābis. Riesta tērps kungiem - balts, ziemas beigās ar lašsārtu nokrāsu, melnās galvas virspuse - ar zaļu spīdumu, cekuls atgādina krēpes. Dāmām galva ir tumši sarkanbrūna, ķermenis pelēcīgs. Lidojumā lielās gauras līdzinās gārgalēm un dūkuriem, izcili nirst, labi pacieš salu. Uzturas mežu apvidos ezeru un lēnu upju tuvumā, meklē dziļus, dzidrus, ar zivīm bagātus ūdeņus un lielus kokus ar dobumiem. Ligzdo arī būros, zem ēkām vai tajās, klinšu plaisās. Riesta sauciens ir jauks, zems, griezīgs, apslāpēts, tarkšķošs, ne skaļš, bet tomēr tālu dzirdams. Lidojumā - pļāpājošs kā ātra klukstēšana.

GARKNĀBJA GAURAS ir vidēji lielas, slaidas, šaurāku knābi, izspūrušu cekulu. Riesta laikā tēviņu galvas ir melnas ar zaļu spīdumu, uz kakla - balts gredzens, melni svītrotas, rūsganbrūnas krūtis. Mātītes - līdzīgas lielajām gaurām. Garknābja gauras ligzdo piekrastē, arhipelāgos un dzidros iekšzemes ūdeņos taigā, kalnos un tundrā. Ir ļoti sabiedriskas, veido lielus barus. Daudz nerunā - valoda atgādina žagas, kam pēc īsas pauzes seko "šķavas".

Gads ar PUTNIEM

Gatavojoties 30 gadu jubilejas sezonai, vokālā grupa PUTNI piedāvā projektu GADS AR PUTNIEM, kura gaitā, viesojoties dažādās Latvijas pilsētās, pievērsīsies putnu tēmai. Projekta galvenais izaicinājums ir sadraudzēties ar vidi sev apkārt, sajust sevi kā tās daļu, pilnvērtīgi dzīvot fiziskajā realitātē caur skaņu, vārdu, saskarsmi. Atbilstoši putnu dzīvotnei piemeklēta arī koncertu vide, pavasarī un vasarā iekļaujoties apkārtējās dabas piedāvātajā scenogrāfijā, bet gada vēsākajos mēnešos tiekoties iekštelpās.

Komponiste MADARA PĒTERSONE (1989) mūzikas gaitas sākusi Siguldas Mūzikas skolas klavieru klasē pie Ilgas Jakobas un saksofona spēles klasē pie Harija Millera. Radošo ceļu turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā, šeit apguvusi arī kompozīciju pie Andra Dzenīša. Kompozīcijas studijas turpinājusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pie Rolanda Kronlaka un Selgas Mences. Studiju gaitā ieguvusi vairākus apbalvojumus: Arnolda Šturma piemiņas balvu par spilgtu radošo darbību, kā arī Tālivalža Ķeniņa balvu par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošu aktivitāti (2017). Pētera Vaska fonda kamermūzikas konkursā ieguvusi 1. vietu ar skaņdarbu Svārsts (2016), savukārt starptautiskajā Karla Orfa kompozīcijas konkursā Minhenē, Vācijā izcīnījusi augstāko godalgu ar skaņdarbu Time Stays, We Go (2019). Papildinājusies Berlīnes Mākslu universitātē, kā arī dažādos kompozīcijas meistarkursos, toskait Madonā un Apeldornā, Nīderlandē. Kopš 2017. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedre.

Saksofonists ARVĪDS KAZLAUSKS (1982) dzimis Viļņā, kur arī apguvis muzicēšanas pamatus. Vēlāk studējis JVLMA, saksofonspēles prasmi papildinājis arī Berlīnes Mākslu universitātē pie profesora Johannesa Ernsta. Ir vairāku starptautisko saksofonistu konkursu laureāts. Radoša sadarbība izveidojusies ar dziedātājām Guntu Davidčuku, Baibu Berķi, Ievu Paršu, pianistiem Reini Zariņu un Agnesi Egliņu, Sinfonietta Riga stīgu kvartetu, DJ Krii, latviešu komponistiem Rolandu Kronlaku, Andri Dzenīti, Vinetu Līci, Edgaru Raginski un citiem. Bijis Rīgas Saksofonu kvarteta dalībnieks, kā solists uzstājies ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Profesionālo pūtēju orķestri Rīga un orķestri Sinfonia Concertante. Kamermūziķa un solista statusā muzicējis arī Polijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Bulgārijā, Lietuvā, Izraēlā, Itālijā, Īrijā un Rumānijā. Ir docents Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Klavesīniste Ieva SALIETE (1974) vienlaikus ir spilgta soliste un iejūtīga kamermūzikas partnere. Klavesīna un vēsturisko taustiņinstrumentu spēli studējusi Freiburgas Mūzikas augstskolā pie Roberta Hilla (Robert Hill), kamermūzikas un basso continuo jomā zināšanas papildinājusi Bāzeles Schola Cantorum. Pieredzi mūzikā bagātinājusi sadarbība ar tādiem izciliem partneriem kā Cecilia Bartoli, Simona Kermes, Nuria Rial, Angelika Kirchschlager, Freiburger Barockorchester, Kammerorchester Basel. Ilgus gadus muzicē kopā ar Sergio Azollini, Dorothee Oberlinger, Kesselberg Ensemble, Les Passions de l'Ame un Sinfonietta Rīga mūziķiem. Lielās Mūzikas balvas Par izcilu darbu ansamblī laureāte.

IEVA NĪMANE (1979) ir senās mūzikas speciāliste. Izglītību un senās mūzikas izpildījuma praksi ieguvusi gan JVLMA, gan augstskolās Norvēģijā un Nīderlandē. Regulāri uzstājas ar dažādām senās mūzikas izpildītāju apvienībām gan ansambļos, gan kā solo māksliniece Latvijā un citur Eiropā, ir baroka orķestra Collegium Musicum Riga mūziķe, kā arī strādā par pasniedzēju JVLMA Senās mūzikas katedrā. Otra Ievas aizraušanās ir tradicionālā mūzika – viņa spēlē dažādus tradicionālos instrumentus (dūdas, kokli, stabules, virstoņu flautu) un pasniedz šo instrumentu spēli arī JVLMA. Uzstājusies kopā ar Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Riga, Liepājas simfonisko orķestri, sadarbojusies ar vokālo grupu Schola Cantorum Riga. Kopā ar brāli, komponistu Jēkabu Nīmani, izveidojusi programmu, tradicionālo mūziku ietērpjot kamermūzikas žanrā.

RVĪNS VARDE (1985) pazīstams kā rakstnieks, publicists, putnu fotogrāfs, vides raidījuma Zaļgalvis vadītājs, žurnāla Rīgas Laiks tekstu šifrētājs un slejas autors. Publicējies izdevumos Benji Knewman, Domuzīme, interneta žurnālā Satori un citur. Regulārs dažādu lasījumu dalībnieks. 2020. gadā ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā Spilgtākā debija literatūrā par dokumentālās īsprozas skiču krājumu Kas te notiek (2019).