HILDEGARDES MEDITĀCIJA Jelgavā

HILDEGARDES MEDITĀCIJA ir programma, kas, harmonizējot ārējo un iekšējo pasauli, centrēta "zaļā garīguma" pārstāves, viduslaiku vizionāres, mūķenes, dziednieces un komponistes BINGENES HILDEGARDES (1098–1179) mūzikā. Sestdien, 24. septembrī, plkst. 14.00 programma skanēs Jelgavas Sv. Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

PIRKT BIĻETES

Hildegarde kādā no saviem darbiem raksta: “Ir kāds spēks no mūžības, un šis spēks ir zaļš. No zaļā ir radītas debesis un zeme, un viss pasaules skaistums. Nav neviena radījuma, kurā mītošais iekšējais starojums nebūtu nācis no Dieva zaļā spēka.”

Vokālās grupas PUTNI repertuārā Sv. Hildegardes mūzikai ir īpaša vieta. Kopš 2006. gada pie klausītājiem nonākušas jau vairākas viņas mūzikai veltītas programmas. Hildegardes sapņi, kas 2021. gadā tapa kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un latviešu komponisti Eviju Skuķi, atnesa daudz pozitīvu iespaidu no klausītājiem Rīgas un Kurzemes baznīcās, vairāk nekā 4000 skatījumus internetā, kā arī pilnas skatītāju zāles ovācijas garīgās mūzikas festivālā Beļģijā.

Šogad programmā HILDEGARDES MEDITĀCIJA turpināsim sadarbību ar Kristīni ADAMAITI. Tāpat mums pievienosies arī savdabīgi skaistās balss tembra īpašniece, dziesminiece Anta EŅĢELE, kas šoreiz ierastās ģitāras vietā spēlēs viņas īpašumā esošo monohordu. Mierpilnie Hildegardes opusi koncertā mīsies ar citiem viduslaiku dziedājumiem un ērģeļu darbiem. Tibetas skanošos traukus, vibrofonu un citas perkusijas kopā ar PUTNU dziedātājām spēlēs Virdžīnija LAUBE – VĪTIŅA. Blakus Hildegardes dziedājumiem koncertā skanēs arī Arvo Pērta, Žannas Demesjē, Orlando Gibonsa, Raiena Klēra, Alfonso X un 12.-13. gs. spāņu vokālā mūzika.

Vācu mūķene un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste – sieviete BINGENES HILDEGARDE (1098 – 1179) ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām. Vācijā un visā Eiropā viņa bija pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore. Bingenes Hildegardes kompozīcijas rakstītas tik unikālā stilā, ka tās nepakļaujas muzikoloģiskai klasifikācijai. Viņas dziesmas ir bagātas formā un virtuozitātē, tās ietver sevī teju vai visu 11. gs. pazīstamo mūzikas žanru iezīmes (īpatnējo Karolingu dziedājumu stilu, cantus planus, tautas mūzikas žanrus utt.). Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī dzejas autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlusies dievišķajās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības. Mūzika viņai bija mistiska debešķīgās sfēru harmonijas atbalss. To apliecina arī kāda laikabiedra teiktais, klausoties Hildegardes mūķeņu dziedāšanā: “Tā skanēja Paradīze pirms cilvēka grēkā krišanas.”

KRISTĪNE ADAMAITE ir ērģeļklases docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ventspils mūzikas vidusskolā, kā arī Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes ērģelniece. Mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Absolvējusi JVLMA docētājas Leldes Paulas klavieru klasi (1994), 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē (prof. Larisas Bulavas klase), papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē. Regulāri koncertē gan kā soliste, gan, sadarbojoties ar koriem un orķestriem (Valsts Akadēmiskais koris Latvija, kori Kamēr…, Balsis, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Kremerata Baltica, Ventspils kamerorķestris u.c.) un solistiem (Gunta Gelgote, Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis u.c.). Koncertējusi daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Austrālijā, ASV un Kanādā. No 1996. līdz 2019. gadam darbojusies kā Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcas ērģelniece. Saņēmusi Lielo Mūzikas balvu 2014 par darbu ansamblī.

ANTA EŅĢELE pazīstama kā dziedātāja un aktrise. Pirmo skatuves pieredzi ieguvusi, 10 gadus aktīvi koncertējot kopā ar Austru Pumpuri. Sadarbojusies ar režisori Māru Ķimeli un somu mūziķi Marko Ojalu, ar kuru kopā veidojusi vairākas koncertprogrammas, tostarp programmu par jūras tematiku un muzikālu stāstu par putniem, viņu dzīvi un dziedāšanas prasmi. Anta Eņģele uzstājas tur, kur cilvēki vēlas ieklausīties un sadzirdēt – koncertos, privātos un uzņēmumu pasākumos, godos. Viņas repertuārs ir plašs – no tautasdziesmām līdz krievu romancēm un viduslaiku dziedājumiem. Anta spēlē ģitāru, mandolīnu un arī monohordu, kas, viņas vārdiem “ir neredzamā, bet dzirdamā pasaule”, kas dziesminieci interesē tikpat ļoti kā “neredzamā un nedzirdamā pasaule”.

VIRDŽĪNIJA LAUBE – VĪTIŅA absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju Edgara Saksona sitaminstrumentu spēles klasē, 2008. gadā iegūstot maģistra grādu. Studijas akadēmijā apvienojusi ar darbu Nacionālās Operas orķestrī, vēlāk pūtēju orķestrī Rīga. Daudzkārt izpildījusi jauno komponistu skaņdarbus, darbojas dažādos – spēlējusi Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī, kā arī citās muzikālās apvienībās Latvijā un Eiropā. Par darbību pašas dibinātajā bērnu sitaminstrumentu ansamblī Seši mazi bundzinieki 2019. gada saņēmusi Rīgas Domes sporta un izglītības departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis.

Mūsu programmā HILDEGARDES MEDITĀCIJA skanēs brīnišķīgais instruments MONOHORDS, kam piemīt noslēpumains, meditatīvs skanējums.

Monohords klasiskajā izpratnē ir vienstīgas mūzikas instruments, kas minēts jau šumeru rakstos un bijis pazīstams arī Senajā Grieķijā, kur to lietoja kā mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai. Kā pedagoģisks instruments matemātisko attiecību demonstrēšanai starp intervāliem monohords tika izmantots arī viduslaikos, un šodien ir īpaši iemīļots to komponistu vidū, kas savā daiļradē fokusējas uz mikrotonālo mūziku.

Monohordu jeb vienstīdzi, kas pēc izskata atgādina garenu koka kastīti, kurai pārvilkta viena stīga, spēlē arī Latvijā, un folklorā mēs to pazīstam ar ģīgas nosaukumu – šajā gadījumā muzicējot tiek lietots arī lociņš. Tāpat instruments pie mums tiek dēvēts par monokordu, manehorku, ģingām un džindžām.

Koncertā monohordu spēlēs dziesminiece ANTA EŅĢELE, kuras īpašumā ir tā dēvētais oktāvas jeb koncertmonohords – instruments ar 60 (30 virstoņu un 30 basa) stīgām, kas visas noskaņotas uz viena toņa. Šī instrumenta radītā skaņa ir īpaši iedarbīga, jo tās vibrācija rod atbalsi ikviena klausītāja ķermenī, tāpēc monohordu plaši izmanto arī mūzikas terapijā, skaņas masāžā, relaksācijā… Monohorda skaņa pozitīvi ietekmē arī cilvēka emocionālo uztveri un, pateicoties bagātīgajai virstoņu gammai, klausītājiem sniedz ārkārtīgi krāsainu un daudzšķautņainu skaņas telpiskuma piedzīvojumu.

Tāpat koncertā dzirdēsim arī TIBETAS SKANOŠOS TRAUKUS, kuru pirmsākumi meklējami Indijā Budas Šakjamuni laikā pirms vairāk nekā 2500 gadiem.

Šie trauki rada unikālas skaņas un vibrācijas, kas dziedinoši iedarbojas uz cilvēka dvēseli un fizisko ķermeni. Lai arī visas skaņas mēs ar ausi nedzirdam, atsevišķu frekvenču vibrācijas izraisa meditatīvu stāvokli, tādējādi noskaidrojot prātu un attīrot vietu intuīcijai. Mūsdienu medicīna atzīst, ka Tibetas trauku skaņas ir dziedinošas. To iedarbība līdzsvaro abu smadzeņu pusložu darbību, rezonē ar cilvēka organisma iekšējām vibrācijām un atjauno ķermeņa līdzsvaru. Skaņu viļņu iedarbībā tiek panākta dziļa organisma relaksācija, mostas iekšējās enerģijas, paaugstinās pašizveseļošanās iespējas, uzlabojas imūnsistēma.

Saskaņā ar tibetiešu tradīcijām dziedošo jeb dziedinošo trauku skaņas ieved dziļā meditatīvā stāvoklī, kura mērķis ir sasniegt apgaismību. Šāda meditācija agrāk bija iespējama vien budistu altāros, tempļos un klosteros. Atklāts, ka šie muzikālie instrumenti sākotnēji veidoti no 12 metālu sakausējuma, taču patiesais materiāla sastāvs vēl šodien ir trauku izgatavotāja meistara īpaši glabāts noslēpums.

Mūsu koncertā šos unikālos instrumentus spēlēs sitaminstrumentāliste VIRDŽĪNIJA LAUBE – VĪTIŅA. Īpašs paldies SANDIM BĀRDIŅAM par viņa personīgajā īpašumā esošajiem Tibetas skanošajiem traukiem, ko viņš ir mums uzticējis, lai kuplinātu skaņas ainavu koncertā.