Kā komponists Ābols vienmēr meklēja savu individuālo stilu gan mūzikas skanējuma, gan tematikas ziņā. Viņš mīlēja eksperimentēt ar cilvēka balsi un runu, rādot dažādu pasaules valodu oriģinālo skanējumu, īpatnējus dialektus un – sekojot dadaistu ceļam vizuālajā mākslā – savos mūzikas darbos ļaujot rasties arī pavisam jaunām valodām. Ar rotaļīgu vieglumu spēlējoties ar leksiku un jēdzieniem, Ābols prata notvert klausītāju nesagatavotu un kaut uz brīdi atspriegot zemapziņas nospiestās bremzes.
Savos darbos komponists vienmēr centās uzdot arī sabiedriski un politiski aktuālus jautājumus, meistarīgi tos izsakot ironiskā, sarkasma un humora pilnā manierē. Arī par laiku, kurā pašreiz dzīvojam, Jurim Ābolam būtu daudz ko teikt, jo valstu iekš- un ārpolitika, un kultūrpolitika bija viena no viņa mīļākajām tēmām. Ābolam ļoti patika pravietot, un konkrētu politisku notikumu kontekstā viņš nekad neaizmirsa piebilst, ka “šis pavērsiens jau bijis paredzēts kādā no viņa opusiem”… Kā viņš pats apgalvoja vienā no savām vēstulēm: “Man galvenais ir tomēr retoriskais un tikai pēc tam muzikālais.”
Vokālajai grupai PUTNI ar Juri Ābolu bija ilggadēja draudzība – ansamblim komponēti daudzi skaņdarbi, kas iegūluši grupas zelta repertuārā, tostarp Putnu ilggadējā vizītkarte Sv. Asīzes Franciska sarunas ar Putniem un Burhanuddina Rabani brīnumainais gredzens jeb 5 politiski erotiskas rotaļas daiļām 8 Eiropas dāmām, kā arī Poļu kolendas un Roždestvo Tvoje Hriste Bože naš, kas oriģināli papildina grupas Ziemassvētku repertuāru.
Gandrīz 20 gadu garumā, sniedzot praktiskus ieteikumus skaņdarbu iestudēšanā, Ābols rakstīja vēstules Putnu vadītājai Antrai Dreģei. Tajās paralēli personiskai informācijai lasāmi arī komponista ceļojumu iespaidi, filozofiskas apceres un kultūrvēsturisku spriedelējumu virāžas. Vienā no pēdējām vēstulēm Juris Ābols paredz, ka reiz šo saraksti cilvēki skatīsies izstādē. Ticam, ka tā arī būs!
Koncerts KARNEVĀLS AR PUTNIEM būs otrais sērijā GADS AR PUTNIEM. Par projektu: http://www.putni-ensemble.lv/koncerti/gads-ar-putniem/
Par komponistu Juri Ābolu: https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-abols-303#work
ELĪNA SAVEĻJEVA pēc iegūtā profesionālā bakalaura grāda Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) (2021) turpina studijas profesionālajā maģistrantūras programmā, spodrinot savu flautas spēli pie asociētās profesores Ilonas Meijas. Ir bijusi dalībniece dažādās meistarklasēs – gan flautas, gan pikolo flautas specialitātēs, tāpat papildinājusi zināšanas un profesionālas iemaņas kameransambļu meistarklasēs. Docētāju un profesoru sarakstā kā būtiskākie pieminami Kreigs Gudmans (Craig Goodman, Francija), Kristīna Fāsbendere (Christina Fassbender, Vācija), Paolo Tablione (Paolo Taballione, Austrija), Natālija Švābe (Natalie Swaabe, Vācija), Dita Krenberga (Latvija) un Anda Paula (Latvija). Elīna ir spēlējusi dažādos orķestra sastāvos, tostarp Sinfonietta Rīga, orķestrī Rīga, Jāzepa Vītola LMA simfoniskajā un Zemessardzes orķestrī. Kā soliste muzicējusi kopā ar kamerorķestri Sinfonia Concertante diriģenta Gunta Kuzmas vadībā.
ANDIS KLUČNIEKS (1978) ir plaša profila flautists, stabulnieks, izcils improvizators, pedagogs un diriģents. JVLMA iegūts gan profesionālais bakalaura grāds flautas spēlē (2002), gan profesionālais maģistra grāds kameransambļa klasē (2004). No augstākajiem gūtajiem apbalvojumiem ir pieminama Latvijas Lielā Mūzikas balva (2003), laikraksta Diena gada balva kultūrā (2004) un speciālbalva par labāko laikmetīgās kamermūzikas izpildījumu starptautiskajā izpildītāju konkursā Tina Orsi Anguissola Scotti Itālijā. Andis ir ne tikai aktīvs pedagogs vairākās izglītības iestādēs (Emīla Dārziņa, Jāzepa Mediņa un Babītes mūzikas skolās), bet arī jaukto koru Mārupe un Suntaži diriģents, flautu koncertmeistars orķestrī Rīga un divu labi zināmu mūziķu apvienību Altera Veritas un Brokastis četratā dalībnieks.
VARIS KLAUSĪTĀJS ir latviešu aktieris un režisors. Darbojies kā improvizācijas teātra aktieris, bijis viens no dalībniekiem Karaliskajā improvizācijas teātrī. Izveidojis Zīmējumu teātri, kur iestudējis virkni izrāžu, tostarp Dāsnumātika (2014), 7 pasakas par Ņukucīti (2016), Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga (2017), kopā ar japāņu scenogrāfi Hiroko Ošimu iestudējis Aivara Neibarta dzejoli Mīlība (2017), Jatakas (2019), 3 labas lietas (2019), Jaunais. Čaks. Klausītājs (2021). 2012. gadā Vara Klausītāja režisētā zīmējumu teātra izrāde Dzejtaurenis saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu Gada izrāde bērniem vai jauniešiem un ieguvusi piecas godalgas starptautiskajā teātra festivālā aactWorldFest 2014 ASV.