Vakars ar dziedāšanu

Svētdien, 19. maijā, plkst.18.00 Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis
Ceturtdien, 19. septembrī, plkst. 19.00 Mazajā Ģildē

PIRKT BIĻETES

VAKARS AR DZIEDĀŠANU būs koncerts -  pētījums, kura laikā klausītājiem būs iespēja iepazīt dziedāšanu no dažādiem aspektiem, tostarp zinātnisku materiālu atziņām.

Kāpēc es dziedu? Kur slēpjas dziedāšanas maģija? Kāpēc Latvijā dziedāšana ir tik nozīmīga? Esam apzinājuši gan iedvesmojošu, gan traumējošu vokālo pieredzi, kā arī jautrus atgadījumus, kuru netrūkst ikviena kora un ansambļa vēsturē. Dramaturga Ansela KAUGERA redzējumā, apkopojot un pārradot mūsu rūpīgi savāktos materiālus, klausītāji tiks vesti gan tehniskās, gan psiholoģiskās dziedāšanas fenomena niansēs. 

Koncertuzvedumā piedalās vokālā grupa PUTNI, komponiste Evija SKUĶE un režisors un aktieris Varis KLAUSĪTĀJS. Līdzās komponistes Evijas Skuķes īpaši radītajiem jaundarbiem, programmā tiks atskaņoti arī Jura Ābola, Georga Pelēča, Bingenes Hildegardes u. c. latviešu un ārvalstu autoru darbu fragmenti.  Gaismu mākslinieks - Jurģis OZOLS.

Pie “Putniem” ir ieradies Citplanētietis, kurš atklāj, ka Zeme ir īpaša vieta Visumā: pateicoties atmosfēras slānim, uz tās iespējama skaņa. Šī iemesla dēļ Zeme tikusi iesaukta par Skaņas planētu, bet cilvēki – par skaņas priesteriem. Tā kā nu arī Citplanētietim ir parādījusies balss, viņš vēlas saprast un, atgriežoties mājās, telepātiski pastāstīt citiem citplanētiešiem par šo, viņaprāt, ļoti dīvaino parādību, kad cilvēki sanāk kopā un ievibrē savus ķermeņus specifiskā, koordinētā veidā, ko paši sauc par dziedāšanu.
Vokālā grupa PUTNI darbojas kopš 1993. gada. To veido astoņas dziedātājas, kas savu profesionālo meistarību apliecinājušas neskaitāmos festivālos, konkursos un koncertos Eiropā, ASV, Japānā un Austrālijā. Savā repertuārā atskaņo oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu. Grupas repertuārs ir stilistiski dažāds – no viduslaiku dziedājumiem līdz pat avangarda mūzikai un kompozīcijām ar roka, popa, džeza un ambient elementiem, taču īpaša vieta PUTNU programmās vienmēr bijusi mūsdienu, īpaši latviešu komponistu jaunākajai mūzikai. Diriģentes Antras Dreģes vadībā iestudēti vairāk nekā 100 pasaules pirmatskaņojumu, gūtas uzvaras sešos starptautiskos koru konkursos, izdoti septiņi albumi.

Ansels Kaugers, Evija Skuķe, Antra Dreģe, Varis Klausītājs

VARIS KLAUSĪTĀJS ir latviešu aktieris un režisors. Darbojies kā improvizācijas teātra aktieris, bijis viens no dalībniekiem Karaliskajā improvizācijas teātrī. Izveidojis Zīmējumu teātri, kur iestudējis virkni izrāžu, tostarp Dāsnumātika (2014), 7 pasakas par Ņukucīti (2016), Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga (2017), kopā ar japāņu scenogrāfi Hiroko Ošimu iestudējis Aivara Neibarta dzejoli Mīlība (2017), Jatakas (2019), 3 labas lietas (2019), Jaunais. Čaks. Klausītājs (2021). 2012. gadā Vara Klausītāja režisētā zīmējumu teātra izrāde Dzejtaurenis saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu Gada izrāde bērniem vai jauniešiem un ieguvusi piecas godalgas starptautiskajā teātra festivālā aactWorldFest 2014 ASV.

Foto: Will Sharp

Dramaturgs un scenārists ANSELS KAUGERS absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra, kino un TV dramaturģijas kursu, šobrīd studē kompozīciju JVLMA. Studiju gados spēlējis ģitāru LKA studentu izveidotajā medijroka/komēdijroka grupā Suņa Stunda. Papildus izglītojies Raindance organizētajās meistarklasēs The Comedy Screenplay Intensive Londonā, Starptautiskajā kino skolā Maskavā, Filmu darbnīcā Briselē un Dramaturgu darbnīcā Visbādenē, Vācijā. Par lugu Artis klusē, Alise klusē saņēmis Literatūras Gada balvu 2005 nominācijā Spilgtākā debija dramaturģijā, kā arī Literatūras Gada balvu 2006 nominācijā Spilgtākā debija dramaturģijā. Sadarbojas ar vairākiem Latvijas teātriem, raksta scenārijus filmām (24 Hours Sunshine, Mežs) un muzikālām norisēm (Lenesons, 2022).

EVIJA SKUĶE ir dinamiska un koša latviešu komponiste, kuras mutuļojošais talants kompozīcijā tika pamanīts jau skolas gados. Viņas daiļradē ir skaņdarbi visdažādākajiem kamermūzikas sastāviem, kormūzika un simfoniski opusi. Evija Skuķe komponē jau kopš 10 gadu vecuma, viņa absolvējusi Rīgas Doma kora skolu un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas nodaļu. Viņas pirmie skolotāji kompozīcijā – Pauls Dambis un Pēteris Vasks. Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā bakalaura grādu Evija ieguva Selgas Mences vadībā, maģistrantūru absolvējusi pie Jāņa Petraškeviča.

Evijas Skuķes mūzika ir intensīva un kustīga, allaž piesātināta ar izdomas bagātām idejām. Viņas partitūrās kūsā stihiska zemes enerģija, pārsteigumus tajās rada šķelmīgi joki un ekspresīva ritmiskā vārdnīca. Nospriegotā dramaturģija komponistes skaņdarbiem piešķir intriģējošu un neprognozējamu mūzikas ritējumu. Evijas Skuķes muzikālo rokrakstu var atpazīt uzreiz – tam piemīt arhaisks spēks un tiešums, jauneklīgs dumpinieciskums un varavīksnes krāsu spilgtums. Komponistei svarīga skaņas pašvērtība pati par sevi, tās izpētes process, precizitāte un detaļas. Skaņdarbos nereti mēdz izaicināt izpildītāju spēju robežas. Viņai patīk smagais metāls (Rammstein, Slayer, Sleep), akadēmiskajā mūzikā tuvi ir Karlo Džezualdo, Ģērģs Ligeti, Žerārs Grizē, Fausto Romitelli, Džačinto Šelsi u.c.

Jau studiju laikā Evija Skuķe guva ievērību ar saviem nepieradinātajiem skaņdarbiem un piedalījās projektos līdzās atzītiem latviešu un ārzemju skaņražiem (kora Kamēr… ierosinātie jaundarbu cikli Amber songs, Mēness dziesmas, opera bērniem Kartupeļu opera). 2014. gada viņa tika apbalvota ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Swedbank Gada balvu jaunajam mūziķim. Tajā pašā gadā Evijas Skuķes stīgu kvartets Trans(S) atzīts par vislabāko 392 kompozīciju konkurencē instrumentālās mūzikas kategorijā desmitajā Starptautiskajā kompozīciju konkursā Itālijā Citta di Udine.

Komponiste deviņus gadus dziedāja jauniešu korī Kamēr… Pati Evija saka, ka korī pavadītais laiks viņu izaudzinājis, iemācījis skatuves azartu un sadarbību ar citiem cilvēkiem augstāku mērķu vārdā.  Pateicoties Kamēr…, koris kļuvis par komponistes mīļāko instrumentu. Kora kompozīcijās viņa lieliski izjūt kora faktūras audumu, meistarīgi izmantojot plašu diapazonu un iespēju spektru, ko var izvilināt no kora balsīm. Komponiste savos skaņdarbos oriģināli apvienojusi tautiskās dziedāšanas manieri ar laikmetīgās mūzikas valodu (Mēness vokalīze, Zvīdzi, zvīdzi, Naraudavu, Gods), kā arī uzlūkojusi kori par instrumentālu vienību, to tuvinot orķestrālam skanējumam (Vēja vokalīze, Viļņi). Iespaidīgu kora balsu un orķestra skaņas izvērsumu Evija radījusi vokāli simfoniskajā opusā Ainulindale par pasaules radīšanu pēc angļu rakstnieka Džona Ronalda Rūela Tolkīna grāmatas motīviem. Skaņdarbs izskanēja arī starptautiskajā komponistu skatē ROSTRUM 2015.

Kamermūzikā Evija Skuķe aizrautīgi darina trāpīgus tēlus un kolorītus naratīvus (Mazās serenādes. Kukaiņu Meditācijas, Piecas dziesmas ar Jāņa Baltvilka dzeju), simfoniskajā mūzikā – pievēršas konceptuālām idejām,  izzinot skaņu laukus un to iespējas savstarpēji saspēlēties, kas rezultējies kompozīcijās ar neparastu tembrālo paleti un mūzikas spriegumu (Tramvajs, …you send shivers down my spine).

Viņas skaņdarbus atskaņojuši tādi kolektīvi kā VAK Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā, kamerorķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā, jauniešu kori Kamēr… un Sōla Jāņa Liepiņa un Kaspara Ādamsona vadībā, orķestris Rīga, kā arī zināmākie latviešu instrumentālisti un dziedātāji. Evija Skuķe labprāt piedalās arī starpdisciplināros projektos – 2015. gadā kopdarbā ar komponistu Armandu Aleksandraviču un libretistu Dāvi Lāci tapa kameropera-hepenings Barista, kas tika izrādīta vienā no Coffee Inn kafejnīcām Rīgā un guva lielu skatītāju interesi. Evija vairākkārt veiksmīgi sadarbojusies arī ar performanču mākslinieci Andu Lāci. Viņu performance Atindēšana tika nominēta augstākajam apbalvojumam Latvijas mākslā – Purvīša balvai 2017. Ārpus Latvijas Evijas mūzika skanējusi Arnolda Šēnberga centrā Vīnē, Nīderlandē, Itālijā, Krievijā, Japānā.

Kopš 2015. gada Evija Skuķe strādā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā par kompozīcijas, solfedžo, elementārās teorijas, polifonijas un instrumentācijas pasniedzēju. Komponiste ir koša būtne ar krāsainiem matiem, dullām idejām un dzirkstelīgiem smiekliem. Brīvajā laikā nodarbojas ar japāņu cīņas mākslu Bujinkan un eksperimentiem kulinārijā.

https://evijaskuke.lv/